Galvenā lapa  -  Viedoklis


23.03.2006   Spriedums Ždanokas lietā: padarīta par upuri demokrātijas triumfa labad

2006. gada 16. martā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Augstākā palāta Strasbūrā pieņēma gala spriedumu Tatjanas Ždanokas lietā pret Latviju. Spriedums visumā ir pieteicējai negatīvs. No pirmā acu uzmetiena tas izskatās neloģisks un pat absurds. Spriedums pamatojas uz vēsturiskās atriebības un vainīguma prezumpcijas principa. Tiesa nosprieda, ka Ždanokas gadījumā visas šaubas par viņas vainīgumu ir jāizmanto pret viņu, lai izslēgtu Ždanokas k-dzi no politiskā procesa. Praksē šā principa pielietošana nozīmē, ka Tatjanas Ždanokas piedalīšanās fakts vienā LKP Revīzijas komisijas sēdē pēc 1991. gada 13. janvāra uzliek uz viņas pleciem atbildību par visas Kompartijas darbību 1991. gadā, un tai skaitā par valsts apvērsuma mēģinājumu. Kā sekas tam var būt tiesību liegšana Ždanokai uz nenoteiktu laiku.

 

Tiesas loģikas absurdums ir arī tanī, ka Tatjanai Ždanokai (kura patlaban būdama par popularitātes ziņā otrās Latvijas partijas līderi) ir tiesības vadīt partiju PCTVL, darboties politikā kā Eiroparlamenta deputātei (par viņas ievēlēšanu nodeva savas balsis 60 tūkstoši ES pilsoņu), bet nez kāpēc tā pati Ždanoka var radīt draudus Latvijas demokrātijai, ja viņa tiktu ievēlēta par Saeimas deputāti! Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā var “atgūt augsni idejas, kas ir spējīgas atjaunot iepriekšējo režīmu ”.

Lai rastu kaut kādu racionālu izskaidrojumu šim absurdam, nepieciešams atgādināt tiesas lietas vēsturi un tās politisko kontekstu.

Tiesas prasībā Tatjana Ždanoka apstrīdēja politisko tiesību ierobežojumus Latvijas 90.-to gadu sākuma opozīcijas dalībniekiem. Ierobežojumi valsts likumos parādījās tikai 1995. gadā, faktiski jau pēc pārejas pie demokrātijas perioda beigām. Politisko ierobežojumu rezultātā Ždanokas k-dzei 1999. gadā atņēma Rīgas pilsētas domes deputātes mandātu, kā arī 1998. un 2002. gados viņa nevarēja balotēties nacionālā parlamenta – Latvijas Saeimas vēlēšanās.

2004. gadā Eiropas Tiesa pieņēma spriedumu par labu Ždanokai, atzīdama par nelikumīgu un situācijai nesamērīgu (politisko ierobežojumu saglabāšanu uz tik ilgu laiku) politisko tiesību atņemšanu viņai. Spriedums izsauca ārkārtīgi negatīvu reakciju Latvijā pie varas esošo labējo partiju vēlētāju vidū. Latvijas labējo politiķu lielākā daļa atbalsta politisko ierobežojumu ilglaicīgu saglabāšanos. Aizliegumi ir izdevīgi labējām partijām, jo sarežģī to konkurentu – dažu kreiso partiju līderu – darbību. Pakļaujoties konservatīvās publikas un dažu politiķu histēriskajai reakcijai, Latvijas valdība nepiekrita izpildīt Eiropas Tiesas spriedumu un pārstrīdēja to Lielajā palātā.

Tiesas sprieduma pārskatīšana, ko veica Lielā palāta, ir rets gadījums Eiropas Tiesas praksē. Gandrīz vienmēr šādu gadījumu apslēptais cēlonis ir politisks vai arī ir saistīts ar Tiesas un konkrētās valsts savstarpējo attiecību vēsturi. Latvijas gadījumā šīs attiecības ar Tiesu veidojās ne pārāk labi. Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijas varas pārstāvji zaudēja Eiropas Tiesā lielāko daļu zīmīgu procesu. Pietiek vien atgādināt Latvijas zaudētās Podkolzinas, Laventa vai Slivenko lietas. Katras no šīm lietām zaudēšana pozitīvi ietekmēja demokrātijas attīstību un likumdošanas pilnveidošanu Latvijā. Diemžēl posstotalitārās Latvijas sabiedrības daļa uztvēra šos tiesas zaudējumus kā nacionālo pazemojumu vai arī labākā gadījumā kā savējo sporta komandas neveiksmi. Latvijā pieauga neapmierinātība ar varas struktūrām un vilšanās Eiropas institūcijās. Varētu minēt, ka, pārskatīdama Ždanokas lietu par labu Latvijas varai, Tiesa cer uzlabot savu imidžu, kā arī attieksmi pret Eiropas Padomi no Latvijas pilsoņu konservatīvā vairākuma puses. Par labu šai versijai liecina tas fakts, ka revanšistiskiem spēkiem pozitīvais spriedums tika publiskots zīmīgā dienā – 16. martā, kad šie spēki tradicionāli svin ikgadējo latviešu SS leģiona dienu, kas Otrajā Pasaules karā cīnījās nacistu pusē.

Otrais apstāklis, kas izskaidro no juridiskā viedokļa absurdā sprieduma loģiku, ir tas, ka nesen Eiropas Padome pieņēma rezolūciju, kas nosoda komunismu. Šis notikums, līdzās ar tagadējo Eiropas Tiesas spriedumu, var kļūt par pagrieziena punktu – par pāreju no radošās sadarbības loģikas Eiropā pie vēstures pārskatīšanas un vēsturiskās atriebības komunistiem prakses.

 

Komentējot pašreizējo tiesas spriedumu, Ždanokas kundze teica:

- To, ka spriedums būs negatīvs un politizēts, es sapratu jau pērnā gada tiesas sēdes laikā. Visiem jautājumiem, kurus man uzdeva tiesneši, bija politisks raksturs. Tiesneši necentās pārbaudīt Latvijas valdības apgalvojumu pamatotību par manu personālo atbildību par kompartijas darbību, neņēma vērā argumentus, ka es nekad neesmu bijusi kompartijas funkcionāre, ka pati partija 1991. gadā palika par legālu opozīcijas spēku, ka mana atteikšanās balsot par valsts neatkarību – tā ir velētāju, kuriem šajā jautājumā bija no iedzīvotāju vairākuma atšķirīgs viedoklis, gribas godīga pildīšana no manas puses... Tiesneši pievēra acis uz to faktu, ka es līdz 1993. gadam biju parlamenta deputāte jau neatkarīgajā Latvijā un pašvaldības deputāte 1997. gadā ... Es sajutu, ka kāds jau bija izlēmis, ka kādam patvaļīgi izredzētajam komunistam jābūt sodītam par visu sistēmu, un ka izvēle krita uz mani.

Šodien ir vēl viena zīmīga sagadīšanās. Es lidoju uz Vīni, kur man jāuzstājas ar referātu konferencē, kas veltīta aizsardzības pret diskrimināciju reģionālajiem aspektiem Eiropas Savienībā. Turpinu gatavot savu referātu Eiropas Parlamentam nediskriminācijas tēmā. Esmu aizņemta ar gatavošanos vēlēšanu kampaņai. Rudenī manai partijai PCTVL ir jānostiprina savas pozīcijas Latvijas Saeimā... Bet attiecībā  uz politiskajiem ierobežojumiem , tad tie ir netaisnīgi, absurdi un neefektīvi, un tos būtu jāatceļ. Agru vai vēlu to izdarīs vai nu mūsu Saeima, vai nu Satversmes Tiesa.

 

Publicētā tiesas sprieduma beigās ir arī kāds mierinājums cilvēktiesību aizstāvjiem. Tiesa izsaka klajus draudus Latvijas varas struktūrām – ja politiskie ierobežojumi netiks “pārskatīti ar mērķi tos atcelt tuvākajā nākotnē”, tad tiesa var “savādāk” izspriest šās vai nākamās lietas par politisko tiesību ierobežošanu likteni. Britu advokāts Bils Bourings, kas pārstāv Ždanokas k-dzes intereses, uzskata, ka šāds tiesas paziņojums liecina par tās negodīgumu: konkrēta cilvēka tiesību pārkāpšanas izskatīšanu šodien nevar nostādīt atkarībā no grozījumiem likumos rītdien.

 

                                                    2006. gada 16. martā, Strasburā       

                                Eiroparlamenta deputātes T. Ždanokas birojs                                        

 

P.S. ECT preses relīze (angliski) par gala spriedumu Ždanokas lietā.

Iedvesmoto "tēvzemiešu" aicinājums padarīt politiskās represijas vēl bargākas.                           

Komentāri


Atlikuši simboli: