Galvenā lapa  -  Viedoklis


06.10.2005   “Skaista” ir dzīve Latvijā

                               



 

                 

                                    Latvijā ir pienākuši laiki, kad tiek pastrādāta ļaundarība, valda netiklība un nabadzība, zeļ cinisms, korupcija un viltus. Ielās šad tad atskan šāvieni, kauc bremzes un ir dzirdāmi upuru spalgie kliedzieni. Vienam tiek atņemta dzīvība, citam - dzīvoklis, manta vai nauda, vēl kādam - nevainība, bet citam – viss kopā.

 

     30. septembrī vairāk nekā tūkstotis cilvēku – vecie un vidējās paaudzes ļaudis, jaunieši – piedalījās gājienā un mītiņā, kuru organizēja PCTVL deputāti, lai pievērstu LR un Eiropas sabiedrības uzmanību Latvijas krievu lingvistiskās kopienas problēmām – masu bezpilsonībai un dzimtās valodas saglabāšanai, pirmām kārtām izglītībā. Mītiņā pie Barklaja de Tolli pieminekļa runāja gan par vispārējo nabadzību, gan par denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmām...

 

    Nākamajā dienā Doma laukumā, lai piedalītos brīvo arodbiedrību rīkotajā akcijā, kas tika vērsta pret tautas vispārējo nabadzību, pulcējās 6 tūkstoši pazemoto un aizvainoto. Nedaudz agrāk notika mediķu streiki, skolotāju un policistu protesta akcijas.

 

    Kas būs nākamais? Vai nav pienākuši laiki, kad tauta nevēlas, bet varas pārstāvji vairs nevar dzīvot kā agrāk? Nē, droši vien vēl nav pienākuši. Saeima ar labāku pielietojumu pelnošu stūrgalvību noraidīja PCTVL frakcijas deputātu likumprojektu, kas paredz daļas Latvijas nepilsoņu atzīšanu par pilsoņiem; noraidīja arī likumprojektu aizliegt privatizēt “Rīgas Siltumu”, kas novedīs pie siltumpiegādes tarifu paaugstināšanas un atņems nabadzīgajiem ļaudīm pēdējos santīmus.

 

   Ministru prezidents A.Kalvītis pagaidām arī ir mierīgs, pieliks pa piecītim pensionāriem, pa divdesmit latu skolotājiem, nedaudz policistiem un mediķiem... esiet nu apmierināti, dzīvojiet nu pārticīgi. Vai gribiet vairāk? Uz “vairāk” budžetā naudas it kā nebūtu. Simtiem miljonu latu, lai apbruņotu un uzturētu mūsu karaspēku Irākā, lai sarīkotu NATO samitu Rīgā – lūdzu! Neredzētas summas Gaismas pils – jaunas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai – tās arī var atrast. Varas pārstāvji solās uzbūvēt to 2008. gadā. Vai atradīsies cilvēki, kas spēs to apmeklēt – tas jau ir otršķirīgs jautājums, jo kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma ik gadus mirstība mūsu valstī par 12-17 tūkstošiem pārsniedz dzimstību.

 

     Medicīnā ir krīze, cilvēki arvien mazāk apmeklē ārstus, nav naudas, bet ministrs G.Bērziņš lielās: lūk, krīze medicīnā ir pārvarēta. Vai tad? Grūti tam noticēt.

 

    Kur tik palūkosies – visur valda krīze. Policijā to patlaban “pārvar” ministrs Ē. Jēkabsons. Pagājušajā gadā tiesībsargājošās institūcijas bija reģistrējušas 62,2 tūkstošus noziegumus. No tiem ir atklāta mazāk nekā puse – 48,8 % , bet Rīgas rajonā vēl mazāk – 34,7 % . Par neatklātiem palika 32 100 noziegumu, tātad puse noziedznieku atrodas brīvībā.

 

    Tikai slepkavību vien pērngad ir pastrādāts 199. Tas nozīmē, ka iknedēļās mūsu nelielajā valstī tiek izdarītas gandrīz četras slepkavības, un gandrīz puse no tām – Rīgā. Nu un kas – vai ir vērts uztraukties? Viss taču ir tik labi, tik labi...

 

    2005. gada pirmo sešu mēnešu laikā Latvijā tikai bērni vien ir pastrādājuši 1736 noziegumus: 8 slepkavības, 109 laupīšanas, 1027 zādzības. Noziedzība pie mums kļūst arvien jaunāka. Pirmā pusgada laikā policija bija aizturējusi 1029 16-17 gadīgo noziedznieku, 727 – 14-15 gadīgo, bet 569 – tādu, kuriem vēl nav 14 gadu.

 

    Krīze ir novērojama ražošanā un lauksaimniecībā ; krīze ir izglītībā un zinātnē...

 

    Vai tad var būt savādāk apzagtā valstī, kura iet uz priekšu ar atpakaļ pavērstu galvu?! Vai tad var būt savādāk valstī, kur zeļ galējs nacionālisms, ceļ galvu neonacisms un ir jūtama fašisma smacējošā dvesma?! Valstī, kur sabiedrība tur godā tādus “patriotus” kā gardas, kiršteini, dobeļi un tābūni? Nē, savādāk arī nevar būt!              

 

    Ne jau es pirmais esmu teicis, ka patriotisms ir neliešu patvērums. Manuprāt, naciķi nav lojāli Latvijai, tieši viņi ir paši galvenie latviešu tautas ienaidnieki, bet līdzās ar to arī citu tautu, kuras dzīvo Latvijā, ienaidnieki. Vai tad viņi un viņiem līdzīgie ļaudis nav vainīgi tanī, ka ir “izsīkusi” naftas caurule Ventspilī? Vai tad viņi nav vainīgi, ka tranzīta gāzes caurule starp Krieviju un Vāciju neies pa Latvijas teritoriju? Tieši viņu vainas dēļ mēs zaudējam miljonus, kuri varētu aplaimot mūsu pensionārus, atbalstīt medicīnu un izglītību, kompensēt denacionalizēto namu iedzīvotāju pārmērīgo īres maksu.

 

     Bet ne jau tas uztrauc mūsu valdošo eliti. Mūsu varasvīriem ir svarīgāk saskaitīt kaitējumu, kuru nodarījusi padomju “okupācija”, kaut gan nez kāpēc viņus neuztrauc vācu fašistu okupācijas nodarītais kaitējums, un neviens to saskaitīt negrasās.

 

    Viegli ir mīlēt cilvēci kopumā, bet grūti katru konkrētu cilvēku atsevišķi. Nesen es saņēmu vēstuli no Latvijas nepilsones, pensionāres L. no Ogres. Viņa raksta, ka krievi šeit ir pazemoti un aizvainoti līdz dvēseles dziļumiem. Krievu valodā viņas iesniegumus valsts institūcijas nepieņem. 75 gadus vecajai sievietei ir ne mazums slimību, bet par 69,75 latu pensiju ir grūti izdzīvot, nākas izvēlēties – vai nu maksāt par dzīvokli, vai nu pirkt zāles, arī paēst ikvienam cilvēkam katru dienu tomēr gribas. Viņasprāt, šai ir nozaguši 9 gadus pensijas stāža, bet to viņa nekādi nevar pierādīt.

 

   Vecā cilvēka problēmas neinteresē nedz Rīgu, nedz Maskavu, nedz Briseli. Vai tad tas nozīmē, ka slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo darbs? Civilizētā valstī tā nedrīkstētu būt! Vajag pēc iespējas ātrāk pacelt minimālo pensiju kaut vai līdz iztikas minimumam – 106 latiem mēnesī. Arī minimālajai algai jābūt nevis 90 lati, kā nākamgad to sola valdošie politiķi, bet gan 145 lati, kas pēc nodokļu izmaksāšanas varētu garantēt cilvēkam kaut vai iztikas minimumu. Vai to var nodrošināt? Var gan. Ja Kalvīša k-gs nezina, kā to izdarīt, lai griežas pie mums – esam gatavi dot padomu. Vai arī lai atstāj savu amatu un nodod to tam, kurš zina, kā to panākt.           

    

  Biju saņēmis arī citu vēstuli no rīdzinieka K. “Mūsu meita pārgāja uz 11. klasi. Desmit gadu laikā, kopš viņa mācās N. skolā, pavisam nemanāmi ir pazeminājušās meitas vispārējā attīstība, labas zināšanas, spēja loģiski domāt, brīvi orientēties mūsdienu dzīvē, būt konkurētspējīgai kādā jomā, jo tā saucamā Izglītības reforma, pārlatviskošana ir izsituši viņu no noteiktās virzības, laupījuši mērķi. Pat naktīs viņa nespēj pilnvērtīgi atpūsties, jo to vajā bailes netikt galā ar fiziku, ķīmiju un algebru latviešu valodā. Bieži viņa pamostas ar asarām acīs, jo sapnī nebija spējīga atrisināt kādu uzdevumu, sastādīt vienādojumu... Un būdama tādā stāvoklī viņa iet uz skolu. Bet tur atkārtojas tas pats, tikai jau realitātē...”

 

   Tālāk savā vēstulē vecāki pauž  bažas par bērna psihisko veselību un ar sašutumu raksta, ka Latvijas varas institūcijas ir pārlieku politizētas un neatsaucīgas; atceras, ka padomju “okupācijas” laikos latviešu bērni mācījās dzimtajā valodā un labi apguva krievu valodu - “kaut arī mums būtu tāda apmācība attiecībā uz latviešu valodu”- izsaka savu vēlmi vecāki. Vēl viņi raksta, ka viņu skolā no trim devītajām klasēm tika izveidotas divas desmitās, bet pārējie bērni aizgāja nezin kur; izsaka vēlmi, lai krievu valoda pašvaldībās kļūtu par oficiālo ...

 

    Par visu to PCTVL deputāti brīdināja varas pārstāvjus vēl ilgi pirms oficiālās “reformas” ieviešanas. Mēs teicām toreiz un sakām arī tagad, ka reforma ir murgs un nes tikai ļaunumu: pasliktinās zināšanu kvalitāte, pieaug noziedzība bērnu vidū, pavājinās viņu veselība.

 

     Šo rindiņu autors ir pārliecināts, ka patlaban ir krasi pazeminājusies tautas uzticības valdībai un valdošajām labējām nacionālistiskajām partijām pakāpe, ka tā atrodas uz sabrukuma līmeņa. Taču pagaidām valdošā elite dzīvo tā, it kā nebūtu to pamanījusi. Cik ilgi vēl? Dzīvei visu būtu jānovieto savās vietās.

 

(laikraksts “ČAS”, 2005.03.10.)

 

        

 

Komentāri


Atlikuši simboli: