Galvenā lapa  -  Partija  -  Partijas kongress


12.06.2006   PCTVL līdzpriekšsēdētāja Jakova Plinera referāts partijas III kongresā, 2006. g. 3. jūnijā

Cienījamie viesi, dārgie draugi un biedri!

 

Esmu priecīgs sveikt Jūs mūsu partijas – apvienības PCTVL konferencē. Ikvienam  mūsu kongresam piemīt sava īpatnība. Pirms gada mēs apkopojām masu akciju un vietējo pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Šodien mēs rīkojam konferenci LR 9. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Vēl nesen mēs bijām vienīgais spēks, kas meta izaicinājumu labējo partiju totālai varai. Patlaban PCTVL ir pārtapusi un kļuvusi daudz lielāka par izaicinājuma un pretošanās partiju!

 

Patreiz mēs esam gatavi spert nākamo soli – ne tikai aizsargāt Latvijas krievvalodīgās kopienas intereses, bet papildus uzņemties uz sevis saistības aizstāvēt visas Latvijas tautas sociāli ekonomiskās intereses. Šāda būtība piemīt jaunajai partijas stratēģijai, kuru pasludināja PCTVL dome. Stratēģijas nosaukums – “Kreisā alternatīva”.         

 

Kādos tad apstākļos mēs tuvojamies vēlēšanām? Es mēģināšu dot kopējo novērtējumu, lai izskaidrotu mūsu pagrieziena uz “Kreisās alternatīvas” pusi loģiku. 

 

Pirmajā desmitgadē pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas tautsaimniecība atradās dziļas lejupslīdes stāvoklī. Šaurais oligarhu un korumpēto politiķu loks privatizēja valsts īpašumu. Neprazdami ar to rīkoties un izpildot Rietumu konkurentu likvidatoriskos pasūtījumus, viņi iznīcināja ražošanu un lauksaimniecību. “Atmodas” ideologi solīja tautai, ka neatkarīgajā Latvijā tā dzīvos kā Zviedrijā vai Somijā. Tomēr pirmajos neatkarības gados pēc iekšzemes kopprodukta apjoma un dzīves līmeņa Latvija piedzīvoja lejupslīdi, regresējot savā attīstībā par daudziem gadu desmitiem. Šodien mēs sacenšamies ar Poliju par nabadzīgākās ES dalībvalsts titula iegūšanu, un esam kļuvusi par absolūto līderi tādās bēdīgās sacensībās, kā iedzīvotāju izmiršanas ātrums.

 

Kas ir mainījies tagad? Latvijas ekonomika piedzīvo zināmu augšupeju. Pieaug formālie makroekonomiskie rādītāji, tajā skaitā arī dažus gadus pēc kārtas pieauga IK. Saskaņā ar dažu optimistu apgalvojumiem, pēc vidējiem ekonomiskajiem radītājiem mēs jau esam pietuvojušies Latvijas PSR attīstības līmenim, kāds tas bija pirms sešpadsmit gadiem. Tanī pat laikā eksperti brīdina, ka ekonomikas attīstība pārsvarā notiek uz dzīves par kredītiem rēķina, kā arī uz darbaspēka dempinga cenas rēķina. Formālos sasniegumus ekonomikā vienkāršie ļaudis neizjūt kā savu maciņu piepildījumu.

 

Par ekonomisko rādītāju pieauguma otro pusi ir kļuvusi auļojoša inflācija. Pēdējo piecu gadu laikā cenas vidēji ir pieaugušas par ceturto daļu. Vēl straujāk tās ir pieaugušas uz tām precēm un pakalpojumiem, kas sastāda patērētāju groza pamatu. Teiksim, par vienu trešdaļu ir kļuvuši dārgāki pārtika un mājokļa uzturēšana (tas, nerunājot par īpašām denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmām), par 63% sadārdzinājās slimnīcu pakalpojumi.  

 

Vai algas pieaugums tiek līdzi cenu pieaugumam? Ja ticēt oficiālajai statistikai, tad vidējā darba alga piecu gadu laikā pieauga pat par 66%, bet sabiedriskajā sektorā – vispār par 76%. Tomēr vidējā alga valstī līdzinās vidējai temperatūrai slimnīcas palātā. Ja analizēt atsevišķo iedzīvotāju kategoriju ienākumus, tad kļūst skaidrs, ka algas pieauga visai nevienmērīgi, paātrinot sociālo noslāņošanos. Ministru kabineta, Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas ierēdņiem algas fonds pieauga vairāk par trim reizēm. Lūk, viņiem ir iespēja panākt un apdzīt Zviedriju!

 

Derētu atzīmēt, ka pieauga skolotāju un mediķu algas. Viņu arodbiedrībām ar savu aktīvo rīcību, streiku draudiem izdevās lauzt stūrgalvīgo labējās valdības pretošanos.

 

Toties daudzās privātā sektora nozarēs, kur darbinieku organizētība izrādījās nepietiekama, algas pieaugums nepārsniedz inflācijas tempus. Ne velti par vienu no PCTVL rīcības programmas elementiem ir kļuvusi prasība atcelt drakoniskos pretstreiku likumus, kuri, acīmredzami, ir aizgūti no Pinočeta laiku Čīles pieredzes.

 

Algotie darbinieki savu izvēli izdara ar kājām. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, aiz valsts robežām strādā jau 50 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet pēc neoficiālajiem datiem – 100 tūkstoši. Darbinieku aizlaišanās kopā ar iedzīvotāju izmiršanu apdraud ne tikai mūsu pensiju sistēmas nākotni, ne tikai Latvijas ekonomiskās perspektīvas, bet arī nācijas kā tādas izdzīvošanu.

 

Ko tad dara valdība? Tā turpina ekonomēt uz to rēķina, kuriem nav kur braukt. Latvijas kaunpilnā realitāte – taupība uz veco ļaužu un bērnu rēķina. Piecu gadu laikā no budžeta izmaksāto pensiju kopējā summa ir pieaugusi tikai par 26%, bet vidējā pensija ir pieaugusi par 37%. No kurienes rodas šī starpība? „Dāvanu” valdībai pasniedza paši pensionāri – nekaunīgā labējā politika bija iespējama, pateicoties veco ļaužu straujai izmiršanai. Mūsdienu pensija ļauj pārtikt tādā līmenī, kāds bija pirms pieciem gadiem, un ārstēties tādā līmenī, kāds bija pirms desmit gadiem. Tas viss sekmē turpmāko šīs iedzīvotāju kategorijas samazināšanos, jo labējiem varas pārstāvjiem pensionāri nav nekāda vērtība.

 

Bet kā labējās partijas izturas pret bērniem?  Labējiem politiķim patīk par viņiem parunāt. Toties realitātē nekas nemainās uz labo pusi. Bērnu daudzums Latvijā samazinās vēl straujāk, kā pensionāru skaits. Vairākumam ģimeņu nav pa spēkam nodrošināt cienīgu eksistenci ne tikai trim bērniem, kā to solīja tautpartieši, bet pat vienam.

 

Pabalsts vienam bērnam sastāda 6 latus. Pietiks ziepēm un zobu pastai. 1996. gadā pabalsta apmērs sastādīja 4 latus 25 santīmus. Bet bērnu skaits bija 500 tūkstoši. Pabalsta izmaksai tika tērēts gandrīz 26 miljoni latu gadā. Labējo partiju īstenotās “bērnu mīlestības” politikas rezultātā pēc desmit gadiem pie mums ir palicis 340 tūkstoši bērnu, vai arī pusotras reizes mazāk. Kopējā summa bērnu pabalstu izmaksai sastāda 25, 5 miljonus latu gadā, vai par 1,3 miljonu mazāk, nekā tika izmaksāts nelabvēlīgajā 1996. gadā! Lūk, tāda mums ir “brīnišķīga” sociālā un demogrāfiskā politika. Vēl vairāk, patlaban pamatbudžeta ienākumi ir 2,4 miljardi latu. Bet 1996. gadā tie bija tikai 400 miljoni latu – sešas reizes mazāk. Bet tad ģimeņu pabalstiem piešķīra gandrīz 6,5% no pamatbudžeta, bet šodien – tikai 1%! Tas nozīmē, ka tagad mēs vērtējam ģimenes ar bērniem sešas reizes zemāk, nekā pirms desmit gadiem.

 

Nav brīnums, ka no 1989. līdz 2005. gadam valsts iedzīvotāju skaits saruka par 378 tūkstošiem cilvēku. Latviešu palicis par 40 tūkstošiem mazāk. Ņemot vērā to, ka padomju laikos latviešu tautas pieaugums sastādīja aptuveni 2 500 cilvēku gadā, derētu pievienot šim skaitlim vēl 37 500 bērnus, kuri varētu nākt pasaulē un izdzīvot citos vēsturiskajos apstākļos. Latviešu zudums sastāda 80 tūkstošus, kas sakrīt ar nacistu noslepkavoto Latvijas pilsoņu skaita minimālo novērtējumu, kuru deva Latvijas “galma vēsturnieki”.

 

 Cienījamie draugi!

 

Piecpadsmit gadu laikā labēji nacionālistiskās partijas īsteno prettautisko kursu. Latvijai kā gaiss ir nepieciešama šāda kursa nomaiņa!  Latvijas tauta ir pelnījusi citu dzīvi, tai ir nepieciešama “Kreisā alternatīva”!

 

Oktobrī notiks vēlēšanas. Mūsu partijai ir iespējas būtiski palielināt savu pārstāvību valsts Saeimā. Strikta konkurence starp labējām partijām paver iespējas spēcīgai kreisajai partijai iespraukties Ministru kabineta sastādīšanas procesā. Ja tas notiks, tad ilgi gaidītā kreisi centriskā valdība veiks veselu virkni neatliekamu pasākumu.

 

Pirmais solis: lēmums par ikgadējo minimālās algas un ar ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanu atkarībā no dzīves dārdzības līmeņa pieauguma. Pie tam, iztikas minimuma aprēķināšanas metodika tiks pārskatīta saskaņā ar mūsdienu standartiem.

Otrais solis: minimālās pensijas apmērs tiks palielināts līdz iztikas minimuma līmenim , bet sociālos pabalstus ik gadu ir jāindeksē, izejot no iztikas minimuma līmeņa. Turklāt garantētajam minimālajam ienākumam, kas nosaka pašvaldību izmaksāto pabalstu apmērus, jābūt noteiktam līmenī ne mazāk par ½ no iztikas minimuma.

Šie pasākumi – tas ir nepieciešamais minimums, kas pēc mūsu novērtējuma ir spējīgs apstādināt turpmāko sociālo un demogrāfisko radītāju lejupslīdi.                                

 

Par „Kreisās alternatīvas” valdības prioritātēm kļūs rūpes par iedzīvotāju veselību un drošību. Izdevumus veselības aizsardzībai un sabiedriskās kārtības uzturēšanai nepieciešams pacelt attiecīgi līdz 8% un 2,5% no IKP. Tas salīdzinājumā ar tekošo budžetu nozīmē veselības aprūpes budžeta divkāršošanu un Iekšlietu ministrijas budžeta pieaugumu gandrīz par vienu trešdaļu.

 

Valstij ir būtiski jāsamazina izdevumus aizsardzībai, jāpārtrauc ambiciozo projektu tādu, kā nacionālā bibliotēka, būvniecības finansēšanu. Nedrīkst pieļaut augsti stāvošo ierēdņu algu pieaugumu, kas apsteigtu minimālās algas pieauguma tempus. Jānoregulē starpvalstu attiecības ar Krieviju, jāpazemina PVN likmi pamatpakalpojumiem un pirmās nepieciešamības precēm.

 

„Kreisā alternatīva” nozīmē arī to, ka par valsts prioritātēm būtu jākļūst izglītībai un zinātnei, kuru finansējumam ir jāsastāda ne mazāk par 3% un 1,5% no IK, kas mūsdienu budžetā atbilstu asignējumu pieaugumam 1,5 un 6 reizes.

 

„Kreisās alternatīvas” pamatnostādnes ir šādas:

-           jāpārtrauc valsts izpārdošanu;

-          valsts īpašumā jāsaglabā dabiskos monopolus un infrastruktūras pamatobjektus;

-          nepieciešams ieguldīt valsts investīcijas enerģētikā un inovāciju tehnoloģijās, tranzīta un tūrisma attīstībā, darba resursu kvalitātes uzlabošanā, darba un apkārtējās vides aizsardzībā.

 

Pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām labējās partijas solījās samazināt nodokļus, un nesamazināja tos ne par vienu santīmu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa pazemināšana notika vēl 7. Saeimas pilnvaru laikā. Šodien mēs esam gatavi samazināt ienākuma nodokļa likmi no 25 līdz 15%, pārskaitot visu ienākuma nodokli pašvaldību budžetā.

 

     Mēs atbrīvosim vidējo un sīko uzņēmēju no bezjēdzīgo atskaišu žņaudzošām spīlēm. Valsts budžets tiks papildināts pateicoties „ēnu ekonomikas” legalizācijai. Mazo uzņēmumu reģistrācijas un kreditēšanas sistēmu ideālā būtu jāorganizē tādā veidā, lai uzsākt savu biznesu Latgalē būtu izdevīgāk, nekā vākt zemenes Īrijā. Lai sasniegtu šādu rezultātu, nepieciešams vismaz nākamās Saeimas laikposmā uzsākt kustību šajā virzienā.

 

            Ja mēs nāksim pie varas, tad garantējam atrisināt denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas, kā arī saglabāt un attīstīt nacionālo minoritāšu skolu sistēmu.

 

             Cienījamie draugi!

           

Es negrasos atstāstīt visu PCTVL rīcības programmu. Tās projektu Jūs varat sameklēt konferencē izsniegtajos materiālos. Šodien tā tiks apstiprināta. PCTVL biedru uzdevums – darīt zināmas velētājiem programmas pamatnostādnes. Mūsu tradicionālajiem krievu velētajiem un mūsu jaunajiem latviešu atbalstītājiem. 

 

Šodien PCTVL apbruņojas ar jaunu programmu un jaunu stratēģiju. No mūsu vēstures mantojuma mēs paņēmām sev līdzi pašu labāko – principialitāti un prasmi risināt uzstādītos uzdevumus visgrūtākajos apstākļos.  

         

Biedri, celiet galvu augstāk! Mūsu partija ir Latvijas kreisās opozīcijas līdere. Šodien mēs esam gatavi kļūt par valdošo partiju. PCTVL ir pienākums gūt uzvaru šā gada Saeimas vēlēšanās, lai varētu izmainīt dzīvi mūsu valstī par labu iedzīvotāju vairākumam.

 

Mēs uzvarēsim! 

Komentāri


Atlikuši simboli: