Galvenā lapa  -  Partija  -  Partijas kongress


08.06.2006   PCTVL līdzpriekšsēdētājas Tatjanas Ždanokas runa PCTVL III kongresā 2006. g. 3. jūnijā

Dārgie konferences delegāti, cienījamie viesi!           

 

Jums ir zināms, ka iesākumā PCTVL Dome noteica mūsu ikgadējās konferences rīkošanas datumu 27. maijā. Tomēr, kad mēs uzzinājām, ka šajā laikā Rīgā ieradīsies Svētīgākais Patriarhs Aleksijs, mēs tūlīt pat pārnesam uz vienu nedēļu mūsu sanāksmes laiku. Un šodien mums ir unikāla iespēja runāt par mūsu priekšlikumu Latvijai tajā brīdī, kad pareizticīgo līderis nesa mūsu tautai labas gribas vēsti, izsniedzot tai neredzētu “garīgo kredītu”.

            Vārds “reliģija” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “saistības atjaunošana” – cilvēka saistības ar Dievu, ar tuvākajiem un, visbeidzot, pašam ar sevi. Patlaban Latvijas tautai kā gaisu nepieciešams atgūt ticību labestībai un taisnīgumam, atrast tās garīgās saistības ar apkārtējo pasauli, kuras šobrīd daudzējādā ziņā ir izjauktas. Cilvēki ir zaudējuši ticību saviem vadītājiem un politiķiem vispār - par to liecina socioloģisko aptauju nesaudzīgie rādītāji .

 

Mūsu partija piedāvā cilvēkiem alternatīvu.

 

* Mums jautās – alternatīvu kam?

 

Mēs atbildām: alternatīvu tiem, kas 15 gadu laikā veidoja Latviju kā etnokrātisku, oligarhisku, viscaur korumpētu valsti.

 

Piecpadsmit gadus pēc kārtas Latvijā pie varas atradās labējās partijas. Tās nodrošināja pāreju uz tirgus ekonomiku, iestāšanos ES un NATO, kā arī formālo makroekonomisko rādītāju pieaugumu. Tanī pat laikā labējo roku darbs ir mūsu nelielai valstij neiedomājama sociālā noslāņošanās, kā arī neredzēts cenu pieaugums, nabadzība un mūsu līdzpilsoņu lielākās daļas beztiesība.

Cilvēki (un ne jau tikai tie, kas pieder valsts krievvalodīgajai kopienai) runā, ka tālāk tā dzīvot nevar. Un 2006. gada vēlēšanas dod Latvijai iespēju izdarīt enerģisku pagriezienu pa kreisi – virzienā uz tautas valdību, uz veselo saprātu un sabiedrības solidaritāti.

 

Tātad, “kreisā alternatīva” – tas ir mūsu pieteikums uz varu, pieteikums uz atšķirīgu valsts attīstības vīziju.

 

* Ko nozīmē kreisā politika mūsdienu kontekstā ?

 

Eiropā galvenās kreisās politikas pazīmes ir šādas - sociālā taisnīguma principa atbalstīšana, cilvēktiesību aizsardzība, tas ir pacifisms un konfliktu risināšanas ar spēka paņēmieniem neatzīšana un ,beidzot, tā ir apkārtējās vides aizsardzība. Kreisā politika – tā ir tāda kārtība, kurai pastāvot, gan valsts, gan sabiedrība ir vēlīgas attiecībā pret visiem iedzīvotājiem.

Kreisā politika – tas ir “stabilas attīstības” princips (sustainable development), kas nozīmē stabilu, regulējamu un atbildīgu sociāli ekonomisko attīstību, kas ņem vērā mūsdienu un nākamo paaudžu intereses.

 

* Latvijā ir pieņemts par kreisajām saukt krievu partijas.

 

Tas nav gluži pareizi, kaut gan arī nav nepareizi. Vairākums krievu dzīvo pilsētas, turklāt lielākā daļa no tiem nepieder nedz valsts ierēdņu slānim, nedz miljonāru klubam, tādēļ objektīvu iemeslu dēļ viņi nevar būt konservatīvi pēc savām politiskām interesēm un pārliecības.

No otras puses, valsts diskriminējamajai krievu kopienai visnotaļ ir tuvas un saprotamas cilvēktiesību aizsardzības idejas. Tādēļ PCTVL kā valsts krievu kopienas partijas tradicionālie mērķi ne tikai nav nonākuši pretrunā ar mūsu piedāvāto “Kreiso alternatīvu”, bet gan to papildina. Mēs nemainām stratēģiskos mērķus, bet papildinām un attīstām esošos sasniegumus jaunā līmenī. Tā ir mūsu atbilde laika izaicinājumam.

Mēs paliksim par valsts krievu kopienas partiju. Cīņa par cilvēktiesībām apvienoja zem mūsu karoga cilvēkus, kuri Atmodas laikos atradās dažādās barikāžu pusēs. Mūsu izvēles pareizību apstiprināja krievu solidārā balsošana par mūsu Apvienību 2002. gada Saeimas vēlēšanās, kā arī Rīgas domes un Eiroparlamenta vēlēšanās.

Atdzimdama pēc 2003. gada nodevību sērijas, PCTVL pārliecinoši ieņēma opozīcijas līderes vietu. Jau tagad, pusgadu pirms vēlēšanām, popularitātes ziņā PCTVL ieņem vienu no pirmajām vietām visu valsts partiju vidū. Un  būdami par pašu lielāko opozīcijas spēku, mēs nedrīkstam aizmirst par tiem latviešiem, kuru intereses nepārstāv labējās partijas. Ekspertu dati, kuri ir mūsu rīcībā, liecina: aptuveni 20% latviešu ir gatavi nobalsot par visas nācijas kreisās alternatīvas partiju. Mūsu krieviskums viņus nemulsina. Vēl vairāk, ir pietiekami daudz latviešu, kuri jūtas pilnībā konkurētspējīgi latviešu-krievu divvalodīgā vidē.

 

* Daži šaubās – vai PCTVL ir cilvēku resursi, nepieciešamie alternatīvā projekta realizācijai?

Atbildi uz pirmo jautājumu dod šī zāle. PCTVL ir lieliski personāla resursi. Mūsu deputātu un ministru kandidāti - tie ir pieredzējušie speciālisti un jaunieši ar izglītību, kas tika iegūta jau tirgus pastāvēšanas laikos. Kreisā valdība negrasās lauzt izveidojušos saprātīgus ekonomiskos likumus. Humānisms, konsekvence, veselais saprāts, mūsdienīgums – “Kreisās alternatīvas” obligātās komponentes. 

 

* Mums jautā – vai jūs esat neatkarīgi, kas jūs vada?  

 

Mums aiz muguras nestāv saimnieks – nedz aizokeāna, nedz kaimiņu lielvalsts veidolā. Mēs esam brīvi no “aukstā” kara stereotipiem, tātad neuzskatām, ka kāda valsts varētu būt absolūtā ļaunuma iemiesojums. Nedz ASV, nedz Krievija, nedz Eiropas Savienība nav viendabīgas. Mēs esam gatavi sadarboties ar visām grupām un virzieniem, kas var palīdzēt mums sasniegt iekšpolitiskos mērķus. Tāda pieeja ļauj mums iegūt maksimālo piekritēju skaitu ārzemēs.

Pie tam mūsu kā Latvijas krievu kopienas partijas attieksme pret Krieviju var būt tikai un vienīgi draudzīga. Tajā pat laikā mēs nepieveram acis uz to, ka Krievijā ir partijas, grupējumi un atsevišķas personas, kurām konjunktūra, šī brīža izdevīgums stāv pāri nācijas interesēm, tautiešu interesēm. Mēs noregulēsim draudzīgas Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības, kas ies labumā visiem – gan krieviem, gan latviešiem.

Mūsu aizmugurē nav arī “naudas maisu”. Mēs esam brīvi pieņemot lēmumus, mums nav saistītas rokas. Bez šaubām, mūs cenšas nonivelēt, pielīdzināt pārējiem. Lūk, visu politiķu liktenis ir pērkamība, atkarība no oligarhiem. “Tualešu” kukuļņēmēji un kukuļdevēji spriež par mums pēc savas mērauklas. Droši vien viņi neizliekas, bet vienkārši nevar noticēt tam, ka ar mūsu deputātiem var panākt vienošanos par kāda kandidāta no citas politiskās partijas atbalstu bez personīgās materiālās ieinteresētības. Viņuprāt, atjaunotais piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem no fašistiem vai aizstāvētā krievu skolu, ja tie nepapildina kabatu, nav nekāda vērtība. Toties, mūsuprāt, tās ir lielas vērtības.

 

* Mums saka, ka vienalga mums ir lemta vieta opozīcijā, ka labējie spēs noturēt varu.                     

 

Labējo vara nav mūžīga. Latvijas patreizējās politiskās situācijas īpatnības ir tādas, ka labējie vairs nav saliedēti vienotā blokā. Viņu pretrunas jau ir nonākušas nepārvaramu pretrunu stadijā. Un tas nozīmē, ka jaunā Saeimā varēs izveidot kreiso vai kreisi centrisko vairākumu.

Turklāt šis jaunais vairākums spēs uzsākt īstenot patiesi jaunu politiku tikai tajā gadījumā, ja tā vadošajai partijai būs politiskā griba. PCTVL šāda griba piemīt.

“Kreisās alternatīvas” koncepcija paredz to, ka mēs negrasāmies pievienoties labējiem vai pielāgot savu programmu viņu sociāli ekonomiskajām prioritātēm. PCTVL ir pietiekoši spēcīga partija, lai īstenotu patstāvīgu politiku. Lai labējie mums pielāgojas, ja kāda no viņu partijām vēlas saglabāt kaut vai nedaudz ietekmes pēc vēlēšanām!

 

Mēs neuzskatām, ka pašreizējā politiskā elite un tās darba devēji oligarhi ir “dzīves saimnieki”. Mēs pazemīgi neklauvējam pie durvīm: lūdzu, ņemiet mūs, mēs esam paši safrizētākie un sakoptākie krievu vidū, mums ir bikses izgludinātas un mēs netīrām zobus ar mauzeri.

 

PCTVL nerīko šāda veida spēles, kad vajadzīgajā brīdī vajadzīgajā vietā neierodas deputāti, pateicoties kam tiek sastādīta mazākumvaldība. Tautai pūlas ieskaidrot, ka valdība ar Tautpartiešu, Zaļo un zemnieku, Pirmās partijas un Latvijas ceļa pastiprinātajām pozīcijām ir labāka par valdību ar Jauno laiku vai TB/LNNK. Mēs tā neuzskatām. Šo tēzi visvienkāršāk atspēko tas fakts, ka Zaļo un Zemnieku savienībā atrodas trīs visradikālākie politiķi: Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš un Aleksandrs Kiršteins.

 

Bet var vērīgāk pārlūkot arī it kā mēreno politiķu uzvārdus. Tautai cenšas ieskaidrot, ka pāris Rivža-Pētersone ir labāks par pāri Šadurskis-Muižnieks. Nekādā ziņā tas nav labāks! Tāpat kā agrāk izglītības ministre īsteno “reformu” – par ko nesen Baiba Rivža lepni paziņoja “Latvijas Avīzes” lasītājiem. Tāpat kā agrāk sabiedrības integrācijas lietu ministrs teicamā angļu valodā (bet dažbrīd, īpaši priekšvēlēšanu laikā, arī krievu valodā) paskaidro, ka šī “reforma” ir lieliska. Lūk, piemēram, vakar laikrakstā “Čas” Karīna Pētersone paziņoja, ka atcelt reformu nedrīkst, jo “skolotāji, skolnieki jau ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, kaut gan nelielu diskomfortu izjūt”. Kā zināms, cilvēks ir sīksta būtne un var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Bet, ja ministre atzīst, ka daļa iedzīvotāju izjūt diskomfortu un tās kompetencē ir šo diskomfortu novērst, tad viņai ir pienākums to darīt. No skaistiem nepamatotiem paziņojumiem paēdis nebūsi. Un mēs ļoti ceram, ka pēc ministres kundzes drosmīgā izteikuma, ka stereotips par lojalitāti kā kritēriju pilsonības piešķiršanai ir novecojis, sekos arī konkrēta rīcība - Ministru kabinetā tiks iesniegts lēmumprojekts par pilsonības piešķiršanu Jurijam Petropavlovskim!

 

* Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas ceļš” (kuras biedre ir Pētersones kundze) uzskata sevi par centriskām. Latvijā pastāv arī partijas, kuru nosaukumos ir vārds “centrs”. Rodas jautājums: kādēļ alternatīvai labējai valdībai ir noteikti jābūt kreisajai? Varbūt šai lomai derēs centristi?                      

 

Atbilde vienkārša – centriskās partijas nav spējīgas piedāvāt tautai alternatīvu. Tādēļ jau viņi ir centristi, lai kādam pievienotos, kādu atbalstīt, attaisnot, bet nevis vadīt. Neviens nespēj atcelt svārsta kustības likumu: pa kreisi – pa labi – pa kreisi – pa labi. Kamēr pastāv dzīvība, svārsts virzīsies cauri centram. Bet, ja svārsts apstāsies centrā, tas nozīmēs kustības pārtraukšanu.

Latvijas politiskās dzīves “svārsts” aizvien vairāk un vairāk virzījās pa labi. Inerces spēks, kas viņu turp grūda, ir izsīcis. Un līdz ar to var secināt, ka svārsta pāreja uz alternatīvo – kreiso pozīciju notiks spēcīgi un strauji.

 

Latvijas tauta ir labākas dzīves cienīga. Tas nozīmē, ka tai kā gaiss ir nepieciešama kreisā alternatīva! Nu, bet PCTVL var droši apbruņoties ar lozungu: mūsu lieta ir kreisā, un mēs uzvarēsim

Komentāri


Atlikuši simboli: