Galvenā lapa  -  Partija  -  Partijas kongress


04.01.2005   Jakova Plinera runa PCTVL I kongresā 2004. gada 15. maijā "PCTVL atdzimšana"

 



                       

 

                     PCTVL atdzimšana 

 

  

  

    Dārgie draugi, biedri!

    Cienījamie kongresa viesi un žurnālisti!

   

     Man ir tas gods sveikt Jūs pirmajā atjaunotās, atdzimušās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” konferencē. Pagājušais gads mūsu partijai bija patiesi vēsturisks... Es neesmu pārteicies – savu šodienas kongresu PCTVL faktiski sagaida kā vienota, saliedēta, mērķtiecīga partija. Dotajā brīdī mūsu apvienības formālai pārveidošanai partijā traucē tikai nepilnības Latvijas Republikas likumdošanā. Tātad de jure mēs esam partija “Līdztiesība” un partija BITE, kuras veido Politisko partiju apvienību PCTVL. De fakto mēs esam vienota organizācija PCTVL.

   

    Bet par visu pēc kārtas. Pēdējo gadu laikā PCTVL pakāpeniski sasniedza arvien jaunus un jaunus panākumus vēlēšanās, palielinot Latvijas krievvalodīgās kopienas pārstāvniecību gan Saeimā, gan vietējās pašvaldībās. Ja 1997. gadā mūs pārstāvēja 9 Saeimas deputāti, tad 1998. gadā jau 16, bet 2002. gadā tika ievēlēti 25 PCTVL deputāti, tātad Saeimas ceturtā daļa. Pēc LR neatkarības atjaunošanas būdami pārstāvēti visās Saeimās un Latvijas pilsētu pašvaldībās, PCTVL deputāti konsekventi aizstāvēja savu vēlētāju un Latvijas nepilsoņu intereses, sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupu – bērnu, veco ļaužu, invalīdu -  intereses. Pēdējo piecu gadu laikā PCTVL panāca daudzu aizliegumu un ierobežojumu valodas jomā atcelšanu, nelielu nepilsoņu statusa uzlabošanu. PCTVL līdzdalībā tika apturēta turpmākā valsts iedzīvotāju sociālo tiesību ierobežošana. Mēs aktīvi pretojamies krievu skolu izglītības sistēmas demontēšanai, aizstāvējām denacionalizēto namu iemītnieku tiesības, balsojām pret nesamērīgi lielo militāro budžetu.

 

    Tomēr ar laiku mūsu apvienības popularitātes un ietekmes pieaugums atklāja apslēptās iekšējās problēmas, kuras noveda pie bīstamās pagājušā gada krīzes, vēlētāju sašutuma  un aizvainojuma, jo viņi bija neizpratnē : “Mēs jums uzticējāmies, bet jūs sašķēlāties”.

 

     Pirmā problēma – populāras partijas pievilcība dažādu politisko avantūristu un karjeristu acīs. Katrā PCTVL izaugsmes posmā, 1998. un 2002.gadu panākumu rezultātā, politikā ienāca ļaudis, kuri personīgo mieru un materiālo labklājību vērtēja daudz augstāk par godu un pienākumiem vēlētāju priekšā. Politiķi, kuriem nav principu, allaž visai viegli kļūst par savu vēlētāju nodevējiem. Šis politiskais balasts rodas tādēļ, ka Latvijā līdz pat šim laikam pastāv politiskie ierobežojumi, daudziem mūsu talantīgajiem tautiešiem nav pilsonības, pēcpadomju sabiedrības kvalitāte ir visai zema. Pie tam arī apvienības vadība pieļāva kļūdas personāliju izvēles ziņā. Tātad daļēji tā ir arī mūsu kļūda. Bet mēs izdarījām secinājumus – turpmāk karjeru PCTVL varēs izdarīt tikai tie ļaudis, kuri kopā ar mums piedalīsies masu akciju organizēšanā, juridiskās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un partijas darbā. Bez šaubām, tā nav absolūta, bet tomēr nozīmīga garantija tam, ka mūsu partijā nenokļūs nodevēji un neuzticami ļaudis.

 

     Otrā problēma – dažu bijušo līderu politiskā tuvredzība un diskvalifikācija. Tikai ar politisko tuvredzību un nogurumu var izskaidrot mūsu bijušā kolēģa Jāņa Jurkāna naivo ticību tam, ka sašķeļot PCTVL, viņš spēs “nopirkt sev biļeti” Eināra Repšes labējā nacionālistiskajā valdībā. Pirms gada izdarot mēģinājumus sašķelt mūsu apvienību, neņemot vērā tai skaitā arī manus iebildumus, ignorējot daudzu cienījamo partijas biedru viedokli, Jurkāna kungs piespieda TSP izstāties no apvienības. Pirmām kārtām, šāda rīcība nesa zaudējumus pašai Tautas Saskaņas partijai, jo tā zaudēja vēlētāju vairākuma cieņu un nespēja izmantot to skaitlisko pārākumu, kurš viņai bija izstāšanās no PCTVL brīdī. Gada laikā TSP  pakāpeniski sabruka – PCTVL rindās atgriezāmies mēs ar deputātu Andreju Aļeksejevu, vēlāk pieci deputāti aizgāja uz valdošo partiju. Kā parunā : ko sēsi, to pļausi ... Labākā gadījumā Jānis Jurkāns pieļāva traģisku kļūdu.

 

    Ja Jurkāna rīcība caurmērā ir izskaidrojama, tad līdz šim nav izdevies izprast Latvijas Sociālistiskās partijas izstāšanās no PCTVL iemeslus. Tas notika tieši pirms gada, momentā, kad apvienība atradās pacēlumā. Šāda soļa neloģiskums un nepārliecinoši paskaidrojumi, kurus sniedza sociālistu līderis Alfrēds Rubiks, liek domāt, ka šo pašnāvnieka soli sociālisti spēra, būdami pakļauti stingram spiedienam no ārpuses.

 

    Kādēļ es lietoju jēdzienu “pašnāvnieka solis ”? Pērnā gada pieredze rādīja, ka bez PCTVL sociālisti nonāca līdz dziļai stagnācijai, pavājinājās viņu intelektuālais potenciāls. Rezultātā LSP reitings ir pusotra procenta robežās. Bez PCTVL intelekta un gribasspēka sociālisti kļūst par vāju partiju, kurai nav perspektīvu. Lielā mērā tā ir maksa par nodevību. Pēdējā laikā Rubiks regulāri publiski nosoda PCTVL par dalību masu protesta akcijās, kas vērstas pret 2004. gada reformu. Lai nu tas paliek uz viņa sirdsapziņas. Žēl, ka Alfrēds Rubiks ir zaudējis politisko intuīciju.

 

       PCTVL bija saskārusies ne tikai ar nodevību virkni, bet arī ar cita veida problēmu. Pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām un kārtējās labējās valdības sastādīšanas kļuva acīmredzams tas fakts, ka parlamentārais ceļš cīņā par līdztiesību, par krievu skolu saglabāšanu ir sevi izsmēlis. Mums nav palicis vēsturiskā laika , lai gaidītu, kamēr pēc dažiem gadiem mums būs absolūtais vairākums Saeimā un mēs spēsim ar vienkāršu balsošanu atcelt Izglītības reformu. Tādēļ mēs nolēmām līdzās parlamentārām metodēm plaši pielietot arī neparlamentārās cīņas metodes.          

    

    Pirms gada PCTVL nācās paralēli risināt visas trīs manis iezīmētās problēmas – glābt PCTVL karogu, atjaunot vēlētāju uzticību un vienlaicīgi cīnīties par postošās Izglītības reformas atcelšanu.

 

     Pagājušā gada vasarā tika veikta spīdoša operācija, lai izveidotu un reģistrētu partiju “Brīva izvēle tautu Eiropā” (BITE). Tie TSP un LSP biedri, kuri no iesākuma neatbalstīja PCTVL šķelšanos un uzskatīja sevi pirmām kārtām par apvienības biedriem, piedalījās jaunas partijas izveidē. Šai partijai vajadzēja kļūt par jaunu “Līdztiesības” partneri, lai saglabātu apvienību. Jaunajai partijai tika dots nosaukums “Brīva izvēle tautu Eiropā”. Es biju ievēlēts par tās valdes priekšsēdētāju, par tās politisko sekretāru kļuva deputāts un žurnālists Nikolajs Kabanovs, par valdes locekļiem kļuva aizgājušais no LSP daugavpilietis Sergejs Solovjovs un bijusī TSP domes locekle vēsturisko zinātņu doktore Tatjana Feigmane.

 

     Jaunās partijas nosaukuma abreviatūra ir BITE. Apvienības PCTVL abreviatūra krievu valodā skan ZaPČEL, kas tulkojumā nozīmē “par bitēm”. Tādejādi jau no paša sākuma mēs, partijas BITE dibinātāji, skaidri noteicām šīs organizācijas funkcionālo nozīmi – kļūt par atjaunotās apvienības PCTVL “otro spārnu”. 2004. gada 28. augustā notika partijas BITE dibināšanas kongress, partija iestājās apvienībā. Tādā veidā tika atjaunota apvienības pilnvērtīga darbība.  

 

    Jau 2003. gada augustā tika atjaunota PCTVL frakcija Saeimā. Drīzumā PCTVL frakcijā no TSP atgriezās vēl viens deputāts Andrejs Aļeksejevs. Šā paša gada vasaras un rudens laikā PCTVL atgriezās vai iestājās daudzi sabiedriski aktīvie ļaudis. Piemēram, Rēzeknes LSP nodaļas priekšsēdētāja vietnieks Vadims Giliss, Rēzeknes pilsētas domes deputāts Valērijs Petrovs, Jelgavas TSP organizācijas aktīvs Valērija Buhvalova vadībā, Saeimas deputāta kandidāts LSP biedrs Vladimirs Pedāns, Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvisti Viktors Dergunovs, Mihails Tjasins un daudzi citi.

 

   Šodien, kad mēs visi esam sanākuši kopā, man gribētos sirsnīgi pateikties visai mūsu kuplajai draugu saimei, visiem kolēģiem un domubiedriem, kuri grūtajā brīdī pašaizliedzīgi palīdzēja apvienībai.

  

   Par PCTVL pēdējā gada visnozīmīgāko sasniegumu programmatisko jautājumu risināšanā nepieciešams atzīt Krievu skolu aizsardzības štāba dibināšanu un darbību. Štābs kļuva par īstu tautas kustību, tas atraisīja Latvijas krievvalodīgās kopienas radošo potenciālu. Tieši nevardarbīgās pretošanās pret krievu skolu pārlatviskošanu gaitā izdevās nostiprināt gan pašu politisko apvienību PCTVL, gan tās frakciju Saeimā, gan izveidot jaunas reģionālās partijas organizācijas.

 

   Pērn tika izveidotas vai nostiprinājās mūsu partijas nodaļas Rēzeknē Vadima Gilisa un Valērija Petrova vadībā, Ludzā Jevgēņijas un Viktora Kušču vadībā, Jūrmalā  Žannas un Vladimira Kupčiku vadībā, Jelgavā  Andreja Aļeksejeva un Valērija Buhvalova vadībā (sveiksim viņus visus aplaudējot!), pirmos soļus spēra mūsu nodaļas Zilupē, Ventspilī, Preiļos un Kalnciemā.         

  

    Mūsu vecākajai un stratēģiski svarīgai Daugavpils nodaļai nācās strādāt sarežģītajos apstākļos, jo tā smagi cieta no nodevības un tika pakļauta varas institūciju spiedienam. Pateicoties PCTVL koordinatora Daugavpilī Jevgēņija Drobota uzstājībai un talantam izdevās atjaunot partijas organizācijas pilnvērtīgu darbu, iesaistīt tās darbībā gados jaunus biedrus, kā arī piedalīties šā gada 15. un 16. aprīļa pret Izglītības reformu vērsto akciju organizēšanā. Sveiksim Daugavpils biedrus aplaudējot!

   

    Visumā varētu konstatēt, ka mūsu apvienību pametušo ar vāju gribu apveltīto politiķu vietā, atjaunotajā PCTVL iestājās ļaudis, kuri ir gatavi un spējīgi cīnīties par cilvēktiesībām, par krievu kopienas interesēm, par taisnīgu sociālo politiku. Krievu skolu aizsardzības štābā, kura  izveidošanu iniciēja PCTVL, veiksmīgi darbojas jauni enerģiski un rīcībspējīgi līderi. Daudzi no viņiem jau kļuva par mūsu partijas biedriem, bet citi sastāda partijas kadru rezervi.

      

     Darbojoties Štābā, izcilas spējas demonstrēja Gennādijs Kotovs, Vladimirs Buzajevs, Natālija Jolkina, Andrejs Tolmačovs, Jurijs Petropavlovskis, Oļegs Gocuļaks, Eduards Gončarovs, Vadims Gailišs, Viktors Dergunovs, Mihails Tjasins, Anna Iskanderova un daudzi citi.

 

    Protams, PCTVL neaprobežojās tikai ar darbību Krievu skolu aizsardzības štābā. Visu šo laiku Saeimas PCTVL frakcijas deputāti, piedaloties gan Štāba, gan reģionālo organizāciju darbībā, gan strādājot partijas būves jomā, teicami pildīja savus deputāta pienākumus. Mūsu deputāti Saeimā bija stabili līderi pēc uzstāšanos skaita un pārspēja savus konkurentus likumdošanas iniciatīvu intensitātē. Nesen Rubika kungs nosauca mūs par “viltus PCTVL”. Dievs viņu tiesā! Pateicoties “Līdztiesības” līderes un PCTVL līdzpriekšsēdētājas Tatjanas Ždanokas , kā arī Miroslava Mitrofanova, Natālijas Jolkinas, Jurija Petropavlovska,   deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova ( bijušā sociālista), maniem un Andreja Aļeksejeva (bijušo saskaniešu) centieniem PCTVL ir atdzimis no jauna!  Es nešaubos arī par to, ka mēs jau esam iegājuši vēsturē. Un tas notika pateicoties mūsu aktīvai dzīves pozīcijai, uzticībai saviem vēlētājiem, izvirzītajām likumdošanas iniciatīvām, mūsu cīņai par krievu skolu un valodu, par pilsonības piešķiršanu visiem, rūpēm par invalīdiem un veciem ļaudīm. Nekad neviens vairs nespēs mūs sašķelt vai iebaidīt!

                   

    Savas uzstāšanās nobeiguma daļā es mēģināšu rast atbildi uz jautājumu, kas virmo gaisā. Šis jautājums ir šāds: vai mūsu protestu gaitā panāktā mācību valodu proporcija 40 uz 60% ir pietiekams mūsu kampaņas pret Izglītības reformu rezultāts? Atbilde skan – nē! Mūsu spēkiem izcīnītie 40 % mācībām dzimtajā valodā,  kā arī citas sīkas piekāpšanās, ir tikai solis ceļā pretī mūsu galvenajam mērķim – drošām valsts garantijām Latvijas krievu skolu attīstībai. Un mēs panāksim šādas garantijas.

 

    Šodien mēs piederam opozīcijai, kaut gan visai rezultatīvai. Tanī pat laikā PCTVL negrasās atteikties no dalības varas institūciju darbībā. Mūsu tuvākais taktiskais mērķis ir nodrošināt panākumus 12. jūnija Eiroparlamenta vēlēšanās. Vismaz PCTVL līdzpriekšsēdētājai, Latvijas vispazīstamākajai cilvēktiesību aizstāvei Tatjanai Ždanokai, kura bija metusi izaicinājumu sistēmai un uzvarējusi to, vajadzētu kļūt par Eiroparlamenta deputāti!

 

    Kaut gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Ždanokas lietā par viņas politisko tiesību ierobežošanu tiks pasludināts piecas dienas vēlāk pēc vēlēšanām – 17. jūnijā – esmu simtprocentīgi pārliecināts viņas dubultuzvarā. Vienu uzvaru viņa gūs vēlēšanās, bet otru cīņā ar aprobežotajiem un niknajiem “naciķiem”, kuri līdz mūža galam gatavi aizliegt un atriebties, jo Latvijas likumdošanā vēl joprojām pastāv politiskie ierobežojumi pagājušā gadsimta 90. gadu opozīcijas dalībniekiem. Šis kaunpilnais fakts ir pārvērtis mūsu valsti par tumsonības, etnokrātijas un totalitārisma rezervātu Eiropā – nekur citur šajā kontinentā nav līdzīgu ierobežojumu politiķiem. Tas, ka šie ierobežojumi pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas nostādnes, ir skaidrs ne tikai cilvēktiesību aizstāvjiem, bet arī labi izglītotiem un ar veselu saprātu apveltītiem Latvijas juridiskās elites pārstāvjiem. Tieši viņi, valsts labākie juristi, līdzās ar mums uzstāja, lai likumā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām nebūtu politisko ierobežojumu.

Tādejādi Eiroparlamenta vēlēšanas kļūs Tatjanai Ždanokai par pirmām pēc gandrīz septiņiem gadiem piespiedu pārtraukuma. 

 

      Tatjanas Ždanokas ievēlēšana Eiroparlamentā kļūs ne tikai par taisnīguma atjaunošanas aktu, ne tikai nostiprinās PCTVL prestižu un piešķirs PCTVL eiropeiskās partijas statusu, bet arī atklās jaunas līdz šim neredzētas iespējas. Mūsu rīcībā būs Eiropas Parlamenta tribīne, iespēja runāt par Latvijas un Eiropas problēmām, iespēja veicināt ES līdzekļu pieplūdi Latvijas ekonomikā, iespēja palīdzēt ES un Krievijas satuvināšanai. Izmantojot Eiroparlamenta iespējas, mēs varēsim efektīvāk cīnīties par cilvēktiesību, tai skaitā arī mazākumtautību tiesību ievērošanu, par Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

 

     Es runāju par Tatjanas Ždanokas ievēlēšanu kā par minimuma programmu. Ideālā mēs varētu iegūt 3 deputātu vietas Eiroparlamentā, jo mums ir cilvēki, ar kuriem tās var aizpildīt. Par godu PCTVL derētu atzīmēt, ka Eiroparlamenta vēlēšanu saraksts ir padevies. Visi deputāta kandidāti pārvalda Eiropas valodas. Viņiem ir labas zināšanas un pietiekoša politiskā pieredze. Pirmie trīs saraksta kandidāti – Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs un Juris Sokolovskis – ir mūsu vērtīgā desmitnieka visspožākie dimanti.

 

     Es aicinu visus PCTVL aktīvistus, visus mūsu atbalstītājus labi pastrādāt tajās nedēļās, kuras ir palikušas līdz vēlēšanām. Šo darbu stimulē gan mūsu optimistiskais noskaņojums, gan tā patiesā simpātija, kuru patlaban PCTVL pārstāvjiem demonstrē vēlētāji. Tad atrotīsim piedurknes, kolēģi! Vienoti mēs esam spēks! Mūsu vienotībā ir mūsu uzvaras ķīla! Sekmes Eiroparlamenta vēlēšanās kļūs par panākumu ķīlu nākamās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās!

 

       Vēlu panākumus mums visiem! Ticību! Cerību! Mīlestību! Veselību un laimi! Es ticu, ka Latvija ar laiku atveseļosies! Ticu, ka mūsu galvenās uzvaras vēl ir priekšā!

        Paldies par uzmanību!                                                      

Komentāri


Atlikuši simboli: