Galvenā lapa  -  Bibliotēka


Vladimirs Buzajevs, 2015, Mazākumtautību tiesiskais un faktiskais stāvoklis Latvijā

Redaktora priekšvārds

 

Politologs Juris Rozenvalds ievadā fundamentālajam LU pētnieku darbam „Demokrātijas audits. 2005-2014” atzina, kā „aizvadītajos desmit gados Latvijas valsts nav bijusi veiksmīga, risinot attiecības starp lielākām Latvijas etnolingvistiskajām grupām [..].”

Rozenvalds arī atzīmē, kā „aptaujas rezultāti dod .. pamatu apgalvot, ka etnolingvistisko kopienu savstarpējo attiecību jautājumos sabiedrības noskaņojums ir mērenāks un vairāk tendēts uz kompromisu nekā politiskajā elitē valdošais noskaņojums, kur par ierastu praksi ir kļuvusi politiskā spektra sašķeltības pēc etniskām pazīmēm izmantošana savu situatīvo politisko mērķu sasniegšanai”.

Par vienu no nopietnākajām problēmām sabiedrības integrācijā politologs nosaucis divu informācijas telpu līdzāspastāvēšanu Latvijā un aicinājis valsti pievērst uzmanību tādas informācijas plūsmas nodrošinājumam, kas orientēta uz krievvalodīgiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka patiesa integrācija ir divpusējs process, un, pilni apņēmības iziet savu ceļa pusi, piedāvājam latviešu lasītāja ievērībai šo krājumu. Tajā jūs atradīsiet ne mazums jums nezināmu faktu, kā arī domu, kas ne tikai neatbilst, bet bieži vien ir pilnīgi pretējas tām domām, kādas dominē latviskajā sabiedrības daļā. Tāpēc baudījums, ko jums sniegs krājumā ievietoto materiālu lasīšana, ir garantēts.

Krājumā ir ievietoti ne tikai mani autorraksti, bet arī raksti, kuru autori ir pazīstamais vēsturnieks no Jelgavas, Latvijas Sabiedrisko organizāciju savienības koordinators Viktors Guščins; ne mazāk pazīstamais vēsturnieks, žurnālists un rakstnieks Aleksandrs Gurins; Latvijas Cilvēktiesību komitejas izpildsekretārs un viens no labākajiem mūsu jaunajiem juristiem Aleksandrs Kuzmins; profesionāls pedagogs un veiksmīgs politiķis no Rēzeknes Jakovs Pliners.

Īpašu pateicību gribētos izteikt Aleksandram Kuzminam, kas sagatavojis trīs pielikumus no četriem šai grāmatai.

Divos pielikumos tiek pausts pašu autoritatīvāko starptautisko cilvēktiesības sargājošo organizāciju viedoklis attiecībā uz diskrimināciju valodu lietošanas jomā un Latvijas mazākumtautību masveida bezpilsonību. Vērīgs lasītājs spēs pārliecināties, ka šis viedoklis ir daudz tuvāks krājuma autoru uzskatiem, nekā valdības propagandiskai produkcijai.

Viens no pielikumiem satur virkni izvilkumu no normatīvajiem un politiskajiem aktiem valodu jomā laika posmā no 1918. līdz 1992. gadam. Minētā pielikumā teksta caurlūkošana veicinās izpratni par to, ka valstsvīriem - Latvijas Republikas dibinātājiem - bija pavisam cita demokrātijas principu izpratne, nekā mūsdienu likumdevējiem.

Rakstu vairākums agrāk (pārsvarā 2014. gadā) tika publicēts diskusiju portālā IMHOclub, kā arī Latvijas Cilvēktiesību komitejas un Latvijas Krievu savienības tīmekļa vietnēs.

Krājuma rubriku (Demogrāfija, valoda, izglītība, vēsturiska atmiņa, vispārējās tiesības un brīvības, pilsonība, sociālā nevienlīdzība) izkārtojums pārsvarā atbilst materiāla izklāstīšanas kārtībai autora fundamentālajā pētījumā « Legal and social situation of the Russian speaking minority in Latvia» (2013)». Nozīmīga daļa manu rakstu tieši arī ir veltīta šīs grāmatas atsevišķu nodaļu popularizēšanai.

 

Mēs esam pateicīgi ārzemēs dzīvojošo Tautiešu aizstāvības un atbalsta fondam par iespēju izdot šo grāmatu, un ceram, ka turpmāk saņemsim finansējumu līdzīgiem pētījumiem no Latvijas Kultūras ministrijas, kas ir atbildīga par sabiedrības integrāciju.

 

Vladimirs Buzajevs, Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs