Galvenā lapa - Arhīvs - 2008


25.01.2008   Pieteikums LR Satversmes tiesai par teritorijas apbūves Maskavas ielā 264 neatbilstību LR Satversmei

25. janvārī Saeimas frakciju PCTVL un SC deputāti nosūtīja pieteikumu LR Satversmes tiesai par teritorijas apbūves Maskavas ielā 264 neatbilstību LR Satversmei.



 



Pieteikums





par lietas ierosināšanu par Rīgas domes 2006.gada 19.decembra saistošo noteikumu Nr.67 "Teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr.01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr.01000781004) izmantošanas un apbūves noteikumi" neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam, Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 1.punktam un Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam

Pieteikuma iesniedzēji:



Latvijas Republikas Saeimas deputāti

Adrese: Jēkaba ielā 11

Rīga, LV-1811

 

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normatīvo aktu:

Rīgas dome

Adrese: Rātslaukumā 1

Rīga, LV-1539  

[1] 2006.gada 19.decembrī Rīgas dome nolēma apstiprināt teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr.01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr.01000781004) detālplānojuma redakciju par galīgo redakciju un izdot tā grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus kā Rīgas domes 2006.gada 19.decembra saistošos noteikumus Nr.67 "Teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr.01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr.01000781004) izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Detālplānojums). 

[2] Paziņojums par Detālplānojuma apstiprināšanu publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 2007.gada 3.janvārī.1 Līdz ar to Detālplānojums stājies spēkā. 

[3] No Detālplānojuma 1.pielikuma „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” izriet, ka dzīvojamā apbūve atļauta Daugavas aizsargjoslā. Turklāt dzīvojamā apbūve atļauta arī teritorijā ārpus Daugavas aizsargjoslas, kuru patlaban aizņem ūdenstilpe. Ūdenstilpes virsmas platību atļauts ievērojami samazināt, paredzot tās uzbēršanu un apbūvi tai apkārt. 

[4] Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Detālplānojums neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 115.pantam, Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 1.punktam un Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam. 

[5] Satversmes 115.pants paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Satversmes 115.pantā lietotais termins “valsts” nav interpretējams šauri, bet ar to saprotamas arī pašvaldības, kurām kopīgi ar valsts iestādēm ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.2 

[6] Satversmes 115.panta saturs, kā arī tiesības uz labvēlīgu vidi un atbilstošie valsts pienākumi tiek konkretizēti Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos, kā arī nacionālajos tiesību aktos. Satversmes 115.pantā noteiktais pienākums rūpēties par vides saglabāšanu ir konkretizēts arī Teritorijas plānošanas likumā, tostarp šā likuma 3.panta 1.punktā, un Aizsargjoslu likumā, tostarp šā likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā.3 

[7] Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Šī norma aizliedz ne tikai celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, bet arī celt īpaši paredzētas aizsargbūves vai veikt teritorijas uzbēršanu ēku un būvju celtniecībai.4 Arī Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 3.8.9.punkts paredz, ka aizsargjoslas platums virszemes ūdens objektiem Rīgā ir ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, bet, ja ir izteikta periodiski applūstoša paliene, tad ne mazāk kā visas palienes platumā. 

[8] No Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izstrādātās Daugavas upes applūšanas risku teritoriju kartes5 izriet, ka Daugavas aizsargjoslas teritorija, kur saskaņā ar Detālplānojumu atļauta dzīvojamā apbūve, pakļauta applūdinājuma varbūtībai 2%-5%.  

[9] Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka Detālplānojums daļā par apbūvi Daugavas aizsargjoslā neatbilst Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam, tādējādi neatbilst arī Satversmes 115.pantam. 

[10] Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 1.punkts paredz, ka teritorijas plānojuma izstrādē ievēro ilgtspējības principu, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu. Principam piemīt izteikta, uz nākotni vērsta darbība – tam jāaizstāv nākamo paaudžu tiesības uz kvantitatīvi ierobežoto dabas resursu pieejamību.6 Ļubļanas konferences deklarācijā norādīts, ka, kaut arī vietējām pašvaldībām teritorijas plānošanā ir piešķirtas ievērojamas pilnvaras, tām jāgādā, lai plānu izstrādāšanas un īstenošanas gaitā tiktu ievēroti visi minētie aspekti, nevis ņemta vērā tikai ekonomiskā attīstība, jo "neatbilstoša un pretrunīga attīstības politika var būt par cēloni nekontrolējamai spekulācijai ar zemi, kā arī vienīgi īslaicīgai attīstībai".7 

[11] Teritorijas plānojumā pašvaldība paredz teritorijas izmantošanas nosacījumus. Plānojums pats par sevi nepiešķir tiesības, piemēram, uzsākt zemes gabala apbūvi, taču ar to tiek noteiktas priekšdispozīcijas lēmumu pieņemšanai konkrētos gadījumos nākotnē.8 

[12] Ņemot vērā to, ka Detālplānojums atļauj dzīvojamo apbūvi, jānoskaidro, vai dzīvojamā apbūve apkārt ūdenstilpei un ūdenstilpes virsmas platības samazināšana (teritorijas uzbēršana) nodrošina kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu. 

[13] No Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izstrādātās Daugavas upes applūšanas risku teritoriju kartes9 izriet, ka teritorija, kur saskaņā ar Detālplānojumu atļauta dzīvojamā apbūve (ārpus Daugavas aizsargjoslas), pakļauta applūdinājuma varbūtībai 1%-10%. 

[14] Aizsargjoslu likums un Teritorijas plānošanas likums tieši neaizliedz ārpus aizsargjoslas esošās applūstošās uzbēršanu un apbūvi. Vērtējot būvniecības un teritorijas uzbēršanas iespējamību pilsētās un ciemos, ir jāņem vērā konkrētās teritorijas īpatnības, neaizmirstot sabalansēt visus četrus ilgtspējīgas attīstības aspektus – vides, kultūras, ekonomisko un sociālo.10 Tomēr pilsētās un ciemos, kur saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7.panta otrās daļas 2.punktu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas platums nosakāms teritorijas plānojumā, pašvaldībai ir jāvadās no apsvēruma, ka veikt applūstošas teritorijas uzbēršanu nolūkā to apbūvēt ir aizliegts. Citāda normas interpretācija nonāktu pretrunā ar minētās aizsargjoslas noteikšanas mērķi.11 

[15] Daugavas aizsargjoslas platums Detālplānojumā minētajā teritorijā ir tikai 20 m. Tomēr Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 3.8.9.punkts paredz, ka aizsargjoslas platums virszemes ūdens objektiem Rīgā ir ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, bet, ja ir izteikta periodiski applūstoša paliene, tad ne mazāk kā visas palienes platumā. Tādējādi Rīgas dome nav izmantojusi iespēju Detālplānojumā aizliegt ārpus aizsargjoslas esošās applūstošas palienes uzbēršanu nolūkā to apbūvēt.  

[16] Detālplānojumā minētajā teritorijā iepriekš nav pastāvējusi apbūve, bet patlaban šī teritorija tiek izmantota kā dabas teritorija. Nākamo paaudžu intereses saglabāt dabas resursus Rīgas pilsētā vērtējamas augstāk, nekā īpašnieka intereses uzbūvēt daudzstāvu daudzdzīvokļu namus un biroja ēku ar tirdzniecības centru, ko var uzbūvēt arī citā Rīgas vietā, ievērojot to, ka nedrīkst vadīties tikai no ekonomiskās attīstības apsvērumiem. Applūstošās dabas teritorijas uzbēršana nolūkā to apbūvēt nenodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, racionālu dabas resursu izmantošanu, dabas mantojuma attīstību un saglabāšanu, līdz ar to pretrunā ilgtspējības principam. 

[17] Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka Detālplānojums daļā par apbūvi ārpus Daugavas aizsargjoslas neatbilst Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 1.punktam, tādējādi neatbilst arī Satversmes 115.pantam. 

[18] Līdz ar to Detālplānojums neatbilst Satversmes 115.pantam, Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 1.punktam un Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam. 

[19] Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31.panta 11.punktu Latvijas Republikas Satversmes tiesai ir jānosaka brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku.  

[20] Ja Detālplānojums netiktu atzīts par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža, tad tiktu legalizētas Rīgas domes un to iestāžu darbības, kas tika veiktas laikā līdz sprieduma pasludināšanai.12 Lai pēc iespējas vairāk pasargātu applūstošās teritorijas no saimnieciskās darbības, Detālplānojums atzīstams par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža.13 

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 16.panta 3.punktu, 17.panta pirmās daļas 3.punktu un 18.pantu, 

lūdzam: 

- atzīt, ka Rīgas domes 2006.gada 19.decembra saistošie noteikumi Nr.67 "Teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr.01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr.01000781004) izmantošanas un apbūves noteikumi" neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam, Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 1.punktam un Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam; 

- atzīt Rīgas domes 2006.gada 19.decembra saistošos noteikumus Nr.67 "Teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr.01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr.01000781004) izmantošanas un apbūves noteikumi" par spēkā neesošiem no to spēkā stāšanās brīža.

Komentāri


Осталось символов:  4124124